INDIETRO

Lamènt pal gno paîs

di Maria Forte

 

Paîs di une volte
cu lis masêriis flapidis
dulintôr,
Buje,
pais in spiete.
Dai mûrs dirocâz
il dolôr al cole jú cidin
ploe sutile
di siarade.

Ricam dissipât, il gno pais,
dol
ôr sporcjât sot lis masériis ...

II paîs al veve une cjase
par duc' e un fogolâr
e il sun des cjampanis
al jere par duc'
e par fâ cjase vive
al jere avonde
une plume di fum
s
ôre il cjamin.

'E jere aviarte tai orz
'e jere aviarte sui roncs, ma
no jere un anime
a cjapâti tai braz
co tu colavis.
Un svuèl che ti puartave
a murî sul pedrât.
Tú, in chel ultin viaz,
tu slargjavis i braz
come dôs àlis
e, sot, l’ultin pinsîr
crevât sul dûr.
L'ultin pinsîr ...

E crôs e òmbris di crôs
dopo chê ore.
M
ûrs in belanze
cuintri un c
îl
ch'al sclarive ...
Tai slambris di chê gnot
duc' i trâs cjavalgjâz
parevin cr
ôs.

Vôi di chê gnot
e bocjs sujadis di pôre
e polvaron ... Vôi
de mê int
a domandâj al cîl
parcè ...
i di chê ore
a Buje
a cidî un bâr
un sôl bâr di tiare sigure,
'ne sole grampe di robe sigure.
i dai miei fradis.

Ce fàsino bessôi
i canelons
su chel pujûl slambrât?
E dilà di un balcon
cui veris roz
su la crôs de ramade,
cui salùdial tal àjar
l'ingjan di une tindine?
Dongje parsôre piere
il cidin de mê int ...

No rive a viarzisi la lune
cul so palit malât
e a' crèssin lis urtiis
in chel laj di mûrs.
'E vai la lune
dongje i nûi,
al vai l'àjar des monz
cu la sô vôs fuscade.
'E vai dute la gnot
che si distrûz
parsôre clas, parsôre
rudinaz.
Nol sarà plui seren
il gno Friûl.

Dutis lis oris
fermis
sui orlois di chê gnot.
'O cir il gno paîs
tal cûr.
Lu torni a viodi intîr
su lis culinis.
Clàs e modons
tornâz come za timp
tun gîr
di fieste vive.

Duc' i balcons
(quài?)
si viàrzin tal soreli
par cjapâ dentri
la ligrie dai curtii ...
(Un sium!).